2016./2017. gada septembrī vairāk nekā 100 mūsu skolas skolēni no 1. – 7. klasei piedalījās I.Kolmanes mākslas filmas „Bille” filmēšanā Svētā Pāvila baznīcā Grīziņkalnā. Mūs uzaicināja filmēties tāpēc, ka skolēni nēsā tumšu skolēna formas tērpu, kas daļēji atgādina 30. gadus. Tieši šāda forma izrādījās noderīga 1. septembra ainas filmēšanai. Pavadījām Rīgā garu un grūtu dienu, taču nu, 2018. gada 22. maijā, kad filma jau vērojama uz lielajiem ekrāniem, tika organizēts īpašs seanss filmētajiem skolēniem Latvijas Nacionālajā Bibliotēkā jeb Gaismas pilī, kur filmu noskatījāmies kopā ar bibliotēkas darbiniekiem.

Sākumā bija tikšanās ar filmas veidotāju komandu: producentiem Jāni Juhņēviču un Martu Romanovu – Jēkabsoni, mākslinieci Ievu Romanovu, Billes lomas tēlotāju Rūtu Kronbergu un aktrisi Maiju Doveiku. Pēc tam uz skatuves raisījās saruna, kurā radošās komandas dalībnieki saturīgi iepazīstināja ar filmas tapšanas gaitu, uzzinājām, cik grūts darbs aktierim, kādus piedzīvojumus filmēšanā piedzīvoja mazā Bille jeb Rūta Kronberga. Jutāmies pagodināti par mums izrādīto uzmanību, jo arī mūs aicināja piecelties, iepazīstināja un aplaudēja par iesaistīšanos vērienīgajā projektā. Pēc tam ļoti labā kvalitātē Ziedoņa zālē skatījāmies filmu „Bille”.

Šogad mums tika piedāvāta nebijusi iespēja – piedalīties Ķeguma HES muzeja organizētajā Muzeju naktī 18. maijā kā brīvprātīgajām. Mēs – 6 vecāko klašu skolēni – Elīna Greine, Liene Krūmiņa, Ilva Malniece, Juris Sandis Jēgers, Sindija Kļaviņa un Arta Liepa – nolēmām šo izaicinājumu pieņemt un uzkrāt jaunu pieredzi.

Darbs sākās 19os vakarā un beidzās 23os naktī. Sākumā mums izrādīja HES muzeju un apkārtni, pastāstīja, kādi pienākumi veicami. Stāvējām pie 4 balsošanas mašīnām, kuru podziņu nospiežot, cilvēki varēja nobalsot, kura no piedāvātajām muzeja izstādēm patikusi vislabāk, un izteikt savus ierosinājumus. Pretī viņiem par to devām grāmatzīmes.

Patīk, ka mūsu darbs tika pozitīvi novērtēts, jo saņēmām Pateicības par piedalīšanos, kā arī vērtīgas balviņas.

Elīna Greine, 10. klases skolniece

Šajā mācību gadā mūsu skolā apmaiņas programmā mācās un latviešu valodu apgūst Taizemes skolniece Sarnsap Pannaras. Nu trešā stāva gaitenī apskatāma viņas zīmējumu izstāde. Īsā sarunā noskaidroju to, kā viņa pie mums jūtas, kāpēc zīmē un ko ar saviem zīmējumiem grib pateikt pasaulei.

Pannaras, kā Tu mūsu zemē jūties? Vai tā nav pārāk atšķirīga no Tavas dzimtās Taizemes?

Latvijā es jūtos normāli. Man ļoti patīk ar savu viesģimeni piedalīties dažādās aktivitātēs. Latvijā cilvēki ir ļoti jauki un atvērti, vienmēr gatavi palīdzēt, un tas man ļoti patīk. Taizemes un Latvijas kultūras ir pilnīgi atšķirīgas, piemēram, Taizemes skolās skolēni nenēsā kurpes, bet gan zeķes, taču skolotāji var nēsāt kurpes. Esmu priecīga, ka atbraucu un šeit ieguvu sev jaunu pieredzi un pozitīvas atmiņas.

Kuras Latvijas vietas šī mācību gada laikā esi apskatījusi un kas Tev paticis vislabāk?

Šajā gadā es devos uz Siguldu, Jūrmalu, Salaspili, Ogri. Liepāju un Rīgu. Īpaši man patika Rīga, jo tur ir daudz, ko darīt, kā arī Rīgā ir ļoti dažāda arhitektūra, īpaši Vecrīga, kur mijas dažādu gadsimtu un stilu ēkas. Tā atšķiras gan no citām Latvijas pilsētām, gan arī no Taizemes.

Šī gada 18. maijā pāri visai Latvijai aizšalca Pēdējais zvans. Tas ir brīdis, kad 9. un 12. klašu skolēni beidz savu ikdienā ierasto mācību stundu procesu un kļūst brīvāki un neatkarīgāki. Vairs nav jāpaspēj ierasties uz mācību stundu tieši ar zvanu, jo konsultācijas, gatavojoties eksāmeniem, notiek pēc īpaša grafika. Ar šo brīdi eksāmenu priekšmetu skolotājiem ļoti liela atbildība, jo nedaudzo konsultāciju laikā pirms eksāmena vēl jāpaspēj atkārtot būtisko un iemācīt neiemācīto. Rezultāti eksāmenos nereti atkarīgi no tā, cik ieinteresēti konsultācijās skolēni ir.

Finiša taisnē pretim eksāmeniem un izlaidumam šajā mācību gadā skolā dodas 18 devītās un 16 divpadsmitās klases skolēni. Lai Jums veicas! Bet nu īsi par Pēdējā zvanā notikušo.

15. maijā skolas svinību zālē notika Ģimenes dienai veltītais koncerts „Kamēr vien debesīs stārķi lidos”, kurā sveicām mūsu māmiņas, tētus, vecmāmiņas un vectētiņus – visus, kuri ir mūsu spēks, patvērums un atbalsts ikdienā. Kamēr vien lido stārķi, dzimst bērni, atjaunojas un turpinās latviešu tauta. Kamēr vien lido stārķi, turpinās arī izglītība novadā.

Koncerta programmā izskanēja Kornēlijas Apškrūmas dzeja 10. klases skolēnu Amandas Laučjunas, Jāņa Vessera, Sindijas Kļaviņas, Emīla Kristera Dzintara un Tīnas Valpēteres izpildījumā, programmu pieteica 5.b klases skolniece Astra Ruņģe, skanēja 1.–4. un 5.-12. klašu koru (vadītājas M.Sprukule un L.Seržante) dziedātās dziesmas skolas vokāli instrumentālā ansambļa „Ķīselis” aranžējumā, dejoja mazie bērnu dārza dejotāji (vadītāja L.Semjonova), 3. klases deju grupa (S.Čevere). Īpašs paldies vokāli instrumentālajam ansamblim, jo viņu solistes Madaras Barkānes skaistā balss mūs iepriecināja gan kora dziedājumā, gan solo kopā ar ansambli, gan sadziedoties ar savu māmiņu - skolotāju Ivetu Barkāni.