31. maijā skolas mācību izskaņas pasākumā tika noskaidroti un sveikti skolas labākie skolēni – titula TOP 30 ieguvēji. Negaidīta bija divu 5.a klases skolēnu Arta Kūlanta un Gustava Kūmiņa uzvara, iegūstot visaugstāko vidējo vērtējumu 9,25 balles. Aicināju abus uz sarunu, lai noskaidrotu, kā tas ir izdevies.
– Puiši, kā tas nācās, ka šajā mācību gadā esat atstājuši aiz sevis ierastos skolas līderus mācībās?
Gustavs – Šogad bija lielāks ģimenes atbalsts, gribējās būt pirmajam.
Artis – Pirmkārt, bija motivācija, otrkārt, bija jāsacenšas ar Gustavu, treškārt, vairāk klausījos skolotāju skaidrojumu stundās.
- Kādi bija Jūsu vērtējumi pagājušajā gadā? Par cik esat uzlabojuši savu sniegumu?
Gustavs – Man bija 8,9, bet Artim – 9,17. Tāpēc par savu kāpumu esmu ļoti priecīgs.
- Vai ir iespējams, ka nākamajā mācību gadā Jūsu vērtējums varētu paaugstināties vēl vairāk?
Artis – Varu paaugstināt savu vērtējumu vizuālajā mākslā, ja iemācīšos strādāt ar krāsām, īpaši guašu, rūpīgāk. Šajā priekšmetā palika 8 balles. Tas arī ir vienīgais astoņi. Varbūt varētu matemātikā sasniegt 10 balles.
Gustavs – Jā, jo ir zems vērtējums latviešu valodā – “8”. Angļu valodā un matemātikā mēģināšu sasniegt 10 balles.
- Vai Jūs apmeklējat konsultācijas? Ja jā, tad cik bieži?
Artis – Apmeklēju tikai vienu konsultāciju reizi visā mācību gadā matemātikā. Gribējās zināt, kā tas īsti ir. Nekādu rezultātu īsti nedeva.
Gustavs – Es eju uz konsultācijām, vienīgi gatavojoties olimpiādēm.
- Vai mācību darbu veicat pilnībā patstāvīgi?
Gustavs – Lielākoties patstāvīgi, bet ir reizes, kad palīdz vecāki.
Artis – Gandrīz vienmēr patstāvīgi, taču vienreiz nesaprotamā uzdevumā matemātikā palīgā pasaucu tēti.
- Jūs abi ne tikai lieliski mācāties, bet arī iesaistāties interešu izglītībā. Kādi tur Jums ir panākumi? Vai tas kaut kā ietekmē mācību darbu?
Gustavs – Papildus nodarbojos ar futbolu un volejbolu. Vidzemes iekštelpu futbola sacensībās ieguvām kausu. Mācībās tas nav ne palīdzējis, ne traucējis.
Artis – Es mācos Mūzikas skolā. Spēlēju ksilofonu, marimbu, klavieres un bungas.. Vēl arī trenējos karatē. Tas mācībām netraucē.
Gustavs – Pašlaik vēl mācības nav tik grūtas, laika ir pietiekami. Kad nāks vecākās klases, iespējams, nāksies no kaut kā atteikties.
- Vai Jūs jau iepriekš zinājāt, ka esat uzvarējuši? Kā jutāties, kad tikāt nosaukti un skanēja aplausu vētra un ovācijas?
Artis – Jutos pacilāts. Varēju noprast, paredzēt.
Gustavs – Jutos pagodināts. Jutu ar sirdi, ka uzvara būs.
- Kā šo ziņu uzņēma Jūsu abu klases biedri un ģimene?
Gustavs – Klases biedri teica, ka esam malači, bet vecāki bija priecīgi par padarīto darbu un pateicās, ka smagi strādāju, lai to sasniegtu.
Artis – Jā, klases biedri bija priecīgi, bet tētim bija kauns, ka man vizuālajā mākslā ir tikai astoņas balles.
- Kā jutāties, kad sapratāt, ka ir divi uzvarētāji, nevis viens?
Gustavs – Slikti. Vēlējos būt pirmais, bet joprojām priecīgs dalīt arī pirmo un otro vietu.
Artis – Man arī gribas būt pirmajam. Neesmu apmierināts, ka tas nav izdevies.
- Ko Jūs darīsit, lai nākamajā gadā 1. vietu noturētu, bet tā nebūtu jādala?
Gustavs – Vairāk klausīšos stundās un centīšos vēl vairāk.
Artis – Domāju klausīties skolotāju stāstījumā stundās un centīšos pareizi izpildīt pārbaudes darbus.
- Lai sapnis uzvarēt piepildās! Taču visvairāk novēlu gūt baudu un prieku no paša mācību procesa.
Lai Jums abiem lieliska vasara!
Sandra Bērziņa, direktora vietniece
