6. aprīlī 10. klašu jauniešiem bija iespēja piedalīties Jauniešu iniciatīvu projekta “Pumpurs” organizētajā pārgājienā.
Jauniešiem tika doti nosacījumi atrast vienu virsotni, šķērsot dabisku ūdenstilpni, noiet kilometru pa lauku vai pļavu un kilometru pa mežu bez takām, iekurt ugunskuru un pagatavot sev ēst, pa ceļam veicot dažādus pārbaudījumus un aktīvas spēles, bet kopā maršrutā noejot ne mazāk kā 10 km. Skolēni paši plānoja un izveidoja maršrutu. 10.klases skolēni izvēlējās sākt pārgājienu ar Ķeguma Šautuves karjera apskati, tad šķērsoja mežu un pļavu, lai nonāktu līdz Ķīļupītei un paralēli tās gultnei devās pāri laukiem, mežiem un purviem, kamēr nonāca ugunskura vietā, kur, pateicoties Gustava Grandāna jaunsardzes nodarbībās apgūtajām prasmēm, izdevās ātri iekurt ugunskuru un pagatavot kopīgu maltīti.
Pārgājiens prasīja fizisku spēku un pacietību. Ieguvumi – labāk iepazīti klases biedri, lielāka ticība saviem spēkiem, bet galvenais – saliedētāks klases kolektīvs. Pārgājiens parādīja, ka to, ko nevar paveikt viens, viegli var paveikt, kopīgi palīdzot viens otram.
Savukārt 8.a klases pārgājiens iesākās ar vadītāja Viestura uzrunu un instrukciju par veicamajiem uzdevumiem šī pārgājiena laikā. Tie bija – atrast ugunskura vietu un iekurt ugunskuru, šķērsot kādu nelielu teritoriju, kuru klāj ūdens, un kādu ceļa posmu veikt pa “bezceļu”. Tika izdalītas kartes, lai saprastu, uz kuru pusi doties. Skolotājai šīs dienas uzdevums bija nepalīdzēt, bet ļaut visu izdarīt pašiem skolēniem.
Klases maršruts veda uz Tomes pusi. Pārgājiena sākumā iniciatīvu uzņēmās meitenes. Raitā solī tikām līdz Tomes zivjaudzētavai, atradām ugunskura vietu, atkal Viestura instruktāža par to, kāda malka jāmeklē, lai varētu iekurt ugunskuru. Sausi zari ātri tika sameklēti, ugunskurs kurās, tika ceptas desiņas un ēstas līdzpaņemtās maizītes. Pēc pusdienām jaunieši saprata, ka mājup vēl nedosimies, jo nav izpildīti visi uzdevumi. Devāmies iekšā mežā, vēl joprojām iniciatīva bija meiteņu rokās. Viesturs stāstīja, kā pareizi mežā orientēties, lai neapmaldītos.
Un beidzot kartes tika nodotas puišiem, kuri šai lietai pievērsās ļoti nopietni – ņēma talkā kompasu. Ar kartes lasīšanu neveicās tik labi, kā gribētos, bet uz priekšu tikām. Iešana, kad zem kājām nav gluda ceļa un paēstas pusdienas bija grūta. Nonācām pie pēdējā uzdevuma – nelielas upītes šķērsošanas. Viesturs atrada pāri pārkritušus 2 kokus un pirmais gāja pāri. Kāja paslīdēja tieši ūdenī. Nākamais devās pāri mūsu Vladimirs, kuram veicās tieši tāpat, arī kāja slapja. Vairāk neviens nevēlējās mēģināt, tika meklēti citi ceļi, ka tikt pāri upītei. Tika atrasts bebru aizsprosts, bet arī tas nebija ceļš, lai tiktu pāri sausām kājām. Visiem vismaz viena kāja tika samērcēta. Līdz ar upītes šķērsošanu visi šīs dienas uzdevumi bija paveikti un devāmies uz skolu. Pie skolas nonācām noguruši, bet apmierināti.
Paldies biedrībai “Piedzīvojuma gars” par šo iespaidiem bagāto dienu un klases saliedēšanu!
Iveta Freimane, 8.a klases audzinātāja
Vairāk foto skatāmi galerijā.
