Brīdī starp teātra nedēļu un Ģimenes dienas koncertu aicināju uz sarunu 3. a klases skolnieci Amēliju Gurovu, kura nu jau vairākus gadus nebeidz uz skatuves pārsteigt.
Sandra – Amēlija, Tu deklamē, spēlē teātri, dziedi un dejo ne tikai uz mūsu skolas skatuves, bet arī pārstāvi skolu novada līmenī. Un vienmēr Tavs sniegums ir dabīgs un pārliecinošs. Kā Tev tas izdodas!
Amēlija – Es katru dienu mācos, trenējos, kā arī eju pie spoguļa un mēģinu. Lai būtu labs priekšnesums, vajadzīga neatlaidība un liela vēlēšanās. Lai kļūtu slavena, sevi jāattīsta un daudz kur jāpiedalās.
Sandra – Tu bieži nāc man klāt un jautā, vai Tev būs dzejolītis. Vai uz skatuves Tu kāp ar lielu prieku?
Amēlija – Kā nu citādi – ar ļoti lielu prieku. Kad biju maza, jau tad gribēju būt populāra. Tas ir tik jauki, ka cilvēki mani pazīst, vecāki par maniem sasniegumiem lepojas un ļoti priecājas.
Sandra – Kā Tu uzskati, kurš ir Tavs vislabākais līdzšinējais sniegums un kāpēc?
Amēlija – Katru reizi uz skatuves man ir liels prieks, lai arī kā sanāktu, cenšos arī citiem dot prieku. Liekas, ka esmu izdarījusi labāko ikvienā priekšnesumā.
Sandra – Kā Tev izdodas pārvarēt satraukumu?
Amēlija – Man nervu drudža nav, bet, ja dažreiz uztraucos, tad vienīgi aiz prieka.
Sandra – Ievēroju, ka Tu esi arī ļoti atbildīga, jo piedalījies teātra nedēļā, pat būdama slima. Mūsdienās daudziem atbildības pietrūkst.
Amēlija – Es iesāku jau no bērnu dārziņa piedalīties daudzos pasākumos un regulāri nākt uz mēģinājumiem. Tas rosina un attīsta gribasspēku un atbildību pret citiem, jo ar mani taču rēķinās.
Sandra – Teātra nedēļa aiz muguras. Kas ir Tavs nākamais projekts?
Amēlija – Drīz, 17. maijā, piedalīšos Ģimenes dienas koncertā. Šoreiz ne tikai piedalīšos, bet būšu arī viena no tā vadītājām. Būšu ļoti priecīga par to, ka beidzot varēšu pieteikt koncertu.
Sandra – Paldies par sarunu! Lai izdodas labs koncerts un veicas viss, ko vēl darīsi uz skatuves!
Ar Amēliju Gurovu sarunājās Sandra Bērziņa
