Mūzika ir viens no mākslas veidiem, kur fantāzijas lidojumam var ļauties visvairāk. Tādā ceļojumā oktobra sākumā devās 4.klases skolēni, lai iztēlotos, cik neparasti izskatās vai izklausās Mūzikas zemē un kāda tad varētu izskatīties pati Mūzikas karaliene.
Tuvumā un tālumā skan mūzika. Cik skan mūzika, tik laimīgs ir ik brīdis. (Raivis)
Es iztēlojos, ka mūzikas zemē kalni un lejas ir no nošu līnijām. Ābeles ir nošu atslēgas, un āboli ir nots Do, kurus noraujot skan skaņa do. (Atis)
Tā ir tāda zeme, kur puķes, ezeri un jūra ir notis. Cilvēki sarunājas melodijās. (Matīss)
Es domāju, ka Mūzikas zemei ir karaliene, kura visu laiku dzied. Viņai pieder liela pļava, kurā zied sārtas muzikālas puķītes. (Dāvis)
Es iedomājos, ka koki ir kā notis un putni sēž kokos un katrs dzied savas nots skaņu. Karaliene sēž savā tronī un ar zizlīti norāda, kurš koks lai skan. (Līva)
Kad Mūzikas zemē līst lietus, tad lietus piles krīt un veido melodijas. (Adrians un Oto)
Manas domas par Mūzikas zemi ir, ka tā ir skaista un brīnišķīga pilsēta, kurā visi cilvēki nevis sarunājas, bet dzied. (Endijs)
Es iztēlojos, ka no katras mājas, līdz ko tai tuvojas klāt, atskan klusa skaņa un visas kopā veido dziesmu. (Evelīna)
Es domāju, ka tā ir ļoti krāsaina un vēl daudz muzikālu konfekšu. (Ronalds)
Es iztēlojos, ka Mūzikas zeme atrodas pietiekami augstu. Mākoņiem ir nošu forma. Notis dzīvo pilīs, kas izskatās līdzīgi nošu līnijām. (Rūta)
Tad, kad katru reizi kaut kas piesitas zemei, izlec nots un atskan skaņa. Tā kopā izskan brīnumskaista melodija. Tā ir neparasta zeme! (Gustavs)
Mūzikas zemē īpaši skaisti, kad līst, jo ar katru lietus pilienu atskan dzidra zvaniņu skaņa. Arī jūra šalc īpaši do, re, mi, do, re, mi. (Linda)
Mūzikas zemē valda karaliene, tā ir nošu atslēga, galvā kronis, rotāts ar dažādiem mūzikas apzīmējumiem. Viņas pavalstnieki ir notis Do, kurām karodziņu vietā bultas. (Emīlija)
Mūzikas zeme izskatās neparasti. Koku stumbri ir nošu atslēgas, bet lapas ir notis. Mājas izskatās līdzīgas klavierēm. Ielās staigā dažādi instrumenti. Šī pasaule ir pilna mūzikas. (Karīna)
Iedomājos, ka mūzikas zemē aug neparasti koki ar dažādām krāsainām lapām, un, tiklīdz uzpūš vējš, lapas lido un atskaņo daudzbalsīgas melodijas. Reizēm skan kādas lapas solo. (Loreta)
Es iztēlojos, ka mūzikas zemē cilvēki ir laimīgi un sarunājas dziedot. Rudens vēlos vakaros, kad kurina, no skursteņiem lien nevis dūmi, bet krāsainas, jautras un skanīgas notiņas. (Rebeka)
Tik brīnišķīgs ir ceļojums mūzikā, vai ne?
Vairāki zīmējumi skatāmi galerijā.
Marija Sprukule, mūzikas skolotāja
