Piektdien, 11. janvārī, projektu dienas ietvaros devāmies uz Ogres vēstures un mākslas muzeja muzejpedagoģisko nodarbību „Ar zvanu skaņām”.
Nodarbības sākumā mums pastāstīja, ka zvanus ļaudis skandinājuši jau dziļā senatnē, aicinot uz dievnamiem, brīdinot par briesmām, reizēm zvanu skaņas izmantoja, lai aizdzītu no mājām spokus un citas pārdabiskas būtnes. To, ka senākie zvani ir atrasti Ķīnā vēl p.m.ē., bet Latvijā senākais zvans datēts ar 1450. gadu un atrodas Sabiles luterāņu baznīcas tornī. Uzzinājām, ka zvanus lej īpašās veidnēs un izmanto dažādu metālu sakausējumus. No sakausējuma veida ir atkarīgs zvana skanējums.
Mūsdienās zvani ne vienmēr ir ar praktisku nozīmi, tiem ir arī dekoratīvs pielietojums un mēdz būt no dažāda materiāla. Nodarbības turpinājumā arī mēs ķērāmies pie zvanu darināšanas, izmantojot papīra glāzītes, kreppapīru un dažādus rotājumus. Varbūt tie neizdevās perfekti, bet mēs centāmies un mums šī darbošanās patika.
Nodarbības nobeigumā mūs aicināja apskatīt zvanu kolekciju, kurā bija ap 150 dažādu zvanu no dažādām pasaules malām. Izspēlējām interesantu spēli - bija jāatrod divi identiski vienādi zvani un klasesbiedrenei izdevās tos atrast.
Vienkāršāk sakot, bija interesanti!
Daži foto no nodarbības apskatāmi galerijā.
Rauls Vīksniņš un 5.a. klase
